Mirdzoši putekļi

Darja Skripkina, 10 gadi, Rīgas Rīnūžu vidusskola. JVR konkursam

Prieka moments

Ilgus gadus uguņošana ir viena no galvenajām svētku asociācijām. Valstis un pilsētas tos izmanto, lai piesaistītu cilvēkus ielas pasākumiem, cilvēki rīko uguņošanas pasākumus kāzās, dzimšanas dienās un citos personiskajos svētkos. Bet vai kāds ir domājis par uguņošanas ietekmi uz vidi? Kāda ir Latvijas iedzīvotāju attieksme pret uguņošanu?

Pēdējo divu gadu laikā Latvijā tika aktualizēta uguņošanas nepieciešamības tēma. Sabiedrība aizdomājās par salūtu vērtību, ieguvumu no īslaicīga prieka momenta, ietekmi uz Latvijas iedzīvotāju veselību un apkārtējo vidi, kā arī par iespējamo atteikšanos no uguņošanas valsts vai pašvaldību līmeņos. 2019. gadā vietnē manabalss.lv tika publicēta iniciatīva “Par svētkiem bez salūta” ^[15]. Tās autore ir Maija Priedīte. Iespējams, šī parakstu vākšana uzsāks jaunu tradīciju Latvijas svētku svinēšanas tradīcijās.

Iniciatīvas rašanās stāsts un virzība

“Galvenais iemesls vai, var teikt, cēlonis šīs iniciatīvas aizsākumam bija domas par to, ka tieši svētku laikā mēs tik daudz tērējām izklaidei, dažreiz aizmirstot, ka šī nauda varētu kalpot citiem mērķiem, piemēram palīdzēt kādam bērnam portālā ziedot.lv.” — sacīja Maija Priedīte.

2019.gada nogalē viņa aicināja atbalstīt ideju pilnībā aizliegt pilsētu pašvaldībām tērēt līdzekļus uguņošanai un saprātīgāk izlietot nodokļu maksātāju naudu. 2021.gada februāra beigās šo iniciatīvu ir atbalstījuši jau vairāk nekā 12000 Latvijas iedzīvotāju un ir uzsākta sabiedrības viedokļa izskatīšanā Saeimā.

Atbildot uz jautājumu par sevis ieguldīšanu šīs idejas virzībā, Maija atzīst:
“Es personiski neko daudz nedarīju. Ieliku informāciju savā personīgajā sociālā tīkla Facebook profilā, taču caur turieni tas nekādu publicitāti, protams, neguva. 2019. gada beigās, kad manabalss.lv iniciatīvu publicēja, viss notika pats no sevis:

Pirmkārt, 31. decembra rītā par to rakstīja nacionālā ziņu aģentūra leta.lv, līdz ar ko interese no dažādiem medijiem bija diezgan liela.
LTV1 to parādīja vecgada vakara ziņās un burtiski dažu stundu laikā bija savāktas 6 000 balsis.
2020. gads pagāja samērā klusu, taču, tuvojoties gada nogalei, LTV7 raidījums Vides Fakti ^[12] šo jautājumu pētīja padziļināti. Raidījuma dienas rītā trūka aptuveni 600 balsu, pēc raidījuma — vairs tikai ≈500. Tomēr strauji tuvojās gada beigas, un izskatījās, ka trūkstošo balsu tā arī nebūs. Taču dienā, kad Āgenskalnā uzsprāga vairāku dzīvokļu dzīvojamā māja, nepieciešamais parakstu daudzums tika savākts un iniciatīva nonāca uz mūsu lēmējvaras rakstāmgaldiem.”

Šobrīd Saeimā notiek Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par svētkiem bez salūta” izskatīšana, uzklausot visas iesaistītas puses ^[18].

Mirdzuma melnā puse

Pat neņemot vērā salūtu organizēšanas finansiālos un drošības apsvērumus, ir skaidrs, ka papildus mirdzošajam skaistumam uguņošana nevar negatīvi neietekmēt gaisu, ūdeni, augsni un cilvēku veselību, jo apkārtējā vidē salūta laikā nonāk smagie metāli, toksiski ķīmiskie savienojumi un putekļu daļiņas (Attēls 1)^[4][5][6][7].

Attēls 1 Vides piesārņojums, kas rodas salūta izmantošanas rezultātā

Putekļu daļiņas kaitē elpošanas un sirds un asinsvadu sistēmas darbībai. Brīvdienās šo vielu koncentrācija lielajās pilsētās vairāk nekā desmit reizes pārsniedz normu ^[8]!

Ir arī citi iemesli, kāpēc svētkos nevajadzētu izmantot pirotehniku, piemēram:

dzīvnieki, ieskaitot mājdzīvniekus, šajā laikā nezina, kur patverties, un bieži izskrien uz ielas ^[8]^[10]^[11];
pirotehnikas sprādzieni atmosfērā rada oglekļa dioksīda emisijas, piemēram, ASV Neatkarības dienā oglekļa dioksīda emisiju daudzumu var pielīdzināt tādam daudzumam, kāds rastos, ja meža ugunsgrēkā degtu 1093 hektāri meža. Uz 0,4 hektāriem ir aptuveni 18 tonnas gāzes ^[8].
drošība — lai gan pirotehnika ir ļoti populāra, tā var izraisīt dažādus ievainojumus ^[8]^[10].

Pretviedoklis un sabiedrības gatavība mainīties

2019. gada februārī aptaujātajiem Rīgas iedzīvotājiem lūdza paust attieksmi pret uguņošanas nepieciešamību valsts un pilsētas svētkos Rīgā. Aptaujas dati liecina, ka vairākums (72%) respondentu svētku salūtu organizēšanu Rīgā atbalstīja. Kritisku attieksmi pret salūtu organizēšanu pauda 24% pētījuma dalībnieku (t.sk. atbildi “pilnīgi neatbalstu”
atzīmēja 9%)^[16].

Savukārt pirotehnikas nozares pārstāvji atzīmē, ka gan vides ietekmes ziņā, gan finansiālo apsvērumu dēļ ir pāragri atteikties no uguņošanas ^[15]. Iniciatīvas “Par svētkiem bez salūta” izskatīšanas laikā tika ziņots, ka, piemēram, Rīgas iedzīvotājam svētku uguņošana
izmaksā 0,15 eiro gadā, slimnīcās stacionēto traumatisma gadījumu pēdējo 2‑3 gadu laikā nav, vides piesārņojums nav salīdzināms pat ar minerālmēslu piesārņojumu ziedu audzēšanas laikā u.c. ^[18].

Mani klasesbiedri kā bērni nepiedalījās iniciatīvas “Par svētkiem bez salūta” parakstu vākšanā. Tāpēc tika nolemts veikt aptauju ar mērķi noskaidrot viņu attieksmi pret uguņošanas nepieciešamību. Aptaujā piedalījās 17 respondenti, un vairākums no viņiem (70.6%) atbalsta uguņošanu kā tādu (Attēls 2). Tas nozīmē, ka manu klasesbiedru un pieaugošo Rīgas iedzīvotāju viedokļi gandrīz sakrīt. ^[17].

Attēls 2 Aptaujāto viedoklis par uguņošanas organizāciju^[17]

Manas klases aptaujas ietvaros tika arī konstatēts, ka 58,8% no respondentu skaita
pat nav aizdomājušies par salūtu ietekmi uz vidi. Tomēr jāatzīmē, ka veiktās aptaujas ietvaros 64,7% atbildēto ir gatavi un 23,5% iespējams gatavi atteikties no salūtiem, uzzinot par to kaitīgumu ^[17]. Tas nozīmē, ka, stāstot par salūta iespējamo negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi saviem klasesbiedriem, viņi savukārt to var stāstīt savās ģimenēs. Tas varētu pārliecināt cilvēkus atteikties, piemēram, no privātām svētku uguņošanām, un tādējādi samazinātos salūtu negatīvā ietekme kopumā.

Vai iespējamas alternatīvas?

Neskatoties uz to, ka mūsdienās tiek aktīvi attīstīta arī videi draudzīga pirotehnika ^[9],
ir racionāli domāt par atteikšanos no šādas salīdzinoši dārgas un īslaicīgas izklaides vispār — par labu lāzera izrādēm un šoviem.

Šādus multimediālus šovus var mainīt, papildināt, izvietot vairākās vietās, lai vairāk cilvēku varētu tos redzēt. Lāzera izrādes var pavadīt mūzika, tie var būt rīkoti uz ūdens vai debesīs, uz ēkām vai strūklakām. Turklāt vēlāk būs iespējams izmantot elektrību, kas iegūta no alternatīviem avotiem (≈50% no Latvijas saražotās enerģijas arī ir no HES ^[19]). Rīgā, piemēram, festivāls “Staro Rīga” ir ļoti populārs, un arī Latvijas pilsētas Ziemassvētkos skaisti rotājas ar gaismas instalācijām (Attēls 3) ^[13][14]. Tomēr kultūras nozares speciālisti viennozīmīgi apliecina, ka šādi šovi pagaidām ir dārgi un izmaksu ziņā nesalīdzināmi ar salūtiem.

Attēls 3 Liepājas “Ziemassvētku gaisa balons”

Mēs labi zinām Raiņa slavenos vārdus: „Pastāvēs, kas pārvērtīsies!”. Mainās laiki, tehnoloģijas, cilvēku attieksme. Bet ir vērtības, kas nemainās. Viena no tām — mūsu dabas sakoptība un veselība. Ņemot vērā pētīto, var secināt, ka tagad varētu būt brīdis, kad katrs no mums, arī skolēns, var apdomāt vai mirdzošs skaistums ir nepieciešams mūsu svētkos.

Prieka moments

Iniciatīvas rašanās stāsts un virzība

Mirdzuma melnā puse

Pretviedoklis un sabiedrības gatavība mainīties

Vai iespējamas alternatīvas?

Avoti