Rīnūži

Daugavgrīvas Baltā baznīca un kapsēta

Baltā baznīca (1788), kas pašreizējā izskatā celta no 1876. līdz 1879. gadam un atjaunota 1926. gadā, ir vienīgā baznīca, kuras zvanu tornī atrodas bāka. Tā iedegas uz 2 sekundēm ik pēc 2 sekundēm, un ir saskatāma četru jūras jūdžu attālumā. Līdz 20. gadsimta sākumam ap baznīcu bija laukakmeņu krāvums, lai aizkavētu baznīcas izskalošanu pavasara plūdu laikā. 1876. gadā Rīnūžos līdzās baznīcai pēc Krišjāņa Valdemāra iniciatīvas atvēra Mangaļu jūrasskolu, bet tā tika sagrauta Pirmā pasaules kara laikā.

Rīnūžos atrodas vecākie Rīgas kapi (Vecmīlgrāvja kapi), kas izveidoti 17. gadsimtā. Kapos apbedīti Lāčplēša kara ordeņa kavalieris Ādams Kalniņš (1890-1927), lidmašīnas katastrofā bojā gājušais Aviācijas pulka kara lidotāju virsnieka vietnieks Kārlis Iesalnieks (1903-1936), bojā gājušie jūrnieki un zvejnieki, kā arī divi nezināmi Otrajā pasaules karā krituši padomju armijas karavīri, kuri piedalījās kaujā par Rīgu 1944.g. 13.oktobrī.

Burtnieku nams

Jaunrades nama celšanas pirmos impulsus deva J. Kreicbergs, kas bija A. Dombrovska ģimenes notārs un G. Škilters, tēlnieks. Par galveno jaunā nama iemītnieku bija iecerēts uzaicināt Kr. Baronu. Sarunā ar Kr. Baronu radās arī nosaukums – Burtnieku nams. Burtnieku namā dzīvojuši arī J.Jaunsudrabiņš, K. Skalbe, J. Poruks, L. Paegle, mākslinieki P. Kalve, V. Zeltiņš, G. Šķilters, T. Zaļkalns. Gandrīz visu nama pastāvēšanas laiku šeit dzīvojis ari Krišjānis Barons (1909. - 1918.) ar sievu Dārtu Baroni. Dzīvojot Vecmīlgrāvja jaunrades namā, daži no rakstniekiem un māksliniekiem piedalījās "Ziemeļblāzmas" rīkotajās aktivitātēs, kas aptvēra ļoti plašas kultūras dzīves sfēras, sākot no lekcijām un priekšlasījumiem un beidzot ar teātra izrādēm. 1990. gadā Burtnieku mājā sāka darboties 2. mūzikas skola. 2008. gadā Rīgas 2.mūzikas skola pārdēvēta par Augusta Dombrovska mūzikas skolu.

Proģimnāzija un Zaļā skola

Skolas ēka sāka darboties 1908. gada augustā – tur bija divas zēnu un meiteņu sagatavošanas un divas normālklases Martas Rinkas vadībā. Virs nama fasādes lasāms A. Dombrovska iemīļotais teiciens „Darbs pārspēj visu”. Tagad šajās telpās atrodas bērnu un jauniešu centrs „Mīlgrāvis”.

Dombrovskis ir uzskatāmas arī par vienu no pirmajiem bērnudārza un tā ēkas radītājiem Latvijā, kurš par saviem līdzekļiem 1900. gadā uzbūvēja Vecmīlgrāvī bērnudārzu - pirmskolu jeb tautā vienkārši sauktu par Zaļo skolu. Zaļās skolas ēka tika projektēta kopīgi ar bērnudārza veidotāju un pārzini Martu Rinku. Priekšrocība uzņemšanai skolā bija A. Dombrovska fabrikas strādnieku bērniem, vai arī bērniem, kuriem trūka kāds no vecākiem. Laikā no 1900.gada līdz 1940.gadam bērnudārzs strādā ar pārtraukumiem. 2006. gada 6. jūlija naktī Zaļās skolas ēka nodega, bet vēlāk nojaukta.

Ziemeļblāzma

A.Dombrovskis 1904. gadā uzcēla namu atturības biedrībai "Ziemeļblāzma". 1906. gadā namu nodedzināja cara soda ekspedīcija, jo nama cēlājs viņu acīs bija "neērta" persona. Nodedzinātā nama vietā A. Dombrovskis Ziemeļblāzmas parkā cēla jaunu — kultūras pili "Ziemeļblāzma" (atklāta 1913. gadā), pats zīmēdams plānu un vadīdams būvniecību. Šoreiz nams tika būvēts ar dzelzsbetona un čuguna konstrukcijām, dzelzs mēbelēm un speciāliem sienu un grīdu pārklājumiem — lai uguns nespētu aprīt arī šo namu.